cirito
Latin
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [kɪˈriː.toː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [t͡ʃiˈriː.t̪o]
Verb
cirītō (present infinitive cirītāre, perfect active cirītāvī, supine cirītātum); first conjugation (Late Latin)
- alternative form of quirītō
Conjugation
Conjugation of cirītō (first conjugation)
| indicative | singular | plural | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | cirītō | cirītās | cirītat | cirītāmus | cirītātis | cirītant | ||||||
| imperfect | cirītābam | cirītābās | cirītābat | cirītābāmus | cirītābātis | cirītābant | |||||||
| future | cirītābō | cirītābis | cirītābit | cirītābimus | cirītābitis | cirītābunt | |||||||
| perfect | cirītāvī | cirītāvistī | cirītāvit | cirītāvimus | cirītāvistis | cirītāvērunt, cirītāvēre | |||||||
| pluperfect | cirītāveram | cirītāverās | cirītāverat | cirītāverāmus | cirītāverātis | cirītāverant | |||||||
| future perfect | cirītāverō | cirītāveris | cirītāverit | cirītāverimus | cirītāveritis | cirītāverint | |||||||
| passive | present | cirītor | cirītāris, cirītāre |
cirītātur | cirītāmur | cirītāminī | cirītantur | ||||||
| imperfect | cirītābar | cirītābāris, cirītābāre |
cirītābātur | cirītābāmur | cirītābāminī | cirītābantur | |||||||
| future | cirītābor | cirītāberis, cirītābere |
cirītābitur | cirītābimur | cirītābiminī | cirītābuntur | |||||||
| perfect | cirītātus + present active indicative of sum | ||||||||||||
| pluperfect | cirītātus + imperfect active indicative of sum | ||||||||||||
| future perfect | cirītātus + future active indicative of sum | ||||||||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | cirītem | cirītēs | cirītet | cirītēmus | cirītētis | cirītent | ||||||
| imperfect | cirītārem | cirītārēs | cirītāret | cirītārēmus | cirītārētis | cirītārent | |||||||
| perfect | cirītāverim | cirītāverīs | cirītāverit | cirītāverīmus | cirītāverītis | cirītāverint | |||||||
| pluperfect | cirītāvissem | cirītāvissēs | cirītāvisset | cirītāvissēmus | cirītāvissētis | cirītāvissent | |||||||
| passive | present | cirīter | cirītēris, cirītēre |
cirītētur | cirītēmur | cirītēminī | cirītentur | ||||||
| imperfect | cirītārer | cirītārēris, cirītārēre |
cirītārētur | cirītārēmur | cirītārēminī | cirītārentur | |||||||
| perfect | cirītātus + present active subjunctive of sum | ||||||||||||
| pluperfect | cirītātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||||||||
| imperative | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | — | cirītā | — | — | cirītāte | — | ||||||
| future | — | cirītātō | cirītātō | — | cirītātōte | cirītantō | |||||||
| passive | present | — | cirītāre | — | — | cirītāminī | — | ||||||
| future | — | cirītātor | cirītātor | — | — | cirītantor | |||||||
| non-finite forms | infinitive | participle | |||||||||||
| active | passive | active | passive | ||||||||||
| present | cirītāre | cirītārī | cirītāns | — | |||||||||
| future | cirītātūrum esse | cirītātum īrī | cirītātūrus | cirītandus | |||||||||
| perfect | cirītāvisse | cirītātum esse | — | cirītātus | |||||||||
| future perfect | — | cirītātum fore | — | — | |||||||||
| perfect potential | cirītātūrum fuisse | — | — | — | |||||||||
| verbal nouns | gerund | supine | |||||||||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||||||||
| cirītandī | cirītandō | cirītandum | cirītandō | cirītātum | cirītātū | ||||||||
References
- Georg Getz; Carl Gustav Löwe; Wilhelm C. Heraeus; Wallace M. Lindsay (1901), Corpus glossariorum Latinorum: Thesaurus glossarum emendatarum. Pars posterior. Accedit index Graeco-Latinus et index Anglosaxonico-Latinus[1], volume VII, Leipzig: B. G. Teubner Verlag, page 174