coangusto

Latin

Etymology

From co- +‎ angustō.

Pronunciation

Verb

coangustō (present infinitive coangustāre, perfect active coangustāvī, supine coangustātum); first conjugation

  1. to confine, compress, enclose
  2. to limit, restrict

Conjugation

   Conjugation of coangustō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present coangustō coangustās coangustat coangustāmus coangustātis coangustant
imperfect coangustābam coangustābās coangustābat coangustābāmus coangustābātis coangustābant
future coangustābō coangustābis coangustābit coangustābimus coangustābitis coangustābunt
perfect coangustāvī coangustāvistī coangustāvit coangustāvimus coangustāvistis coangustāvērunt,
coangustāvēre
pluperfect coangustāveram coangustāverās coangustāverat coangustāverāmus coangustāverātis coangustāverant
future perfect coangustāverō coangustāveris coangustāverit coangustāverimus coangustāveritis coangustāverint
passive present coangustor coangustāris,
coangustāre 		coangustātur coangustāmur coangustāminī coangustantur
imperfect coangustābar coangustābāris,
coangustābāre 		coangustābātur coangustābāmur coangustābāminī coangustābantur
future coangustābor coangustāberis,
coangustābere 		coangustābitur coangustābimur coangustābiminī coangustābuntur
perfect coangustātus + present active indicative of sum
pluperfect coangustātus + imperfect active indicative of sum
future perfect coangustātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present coangustem coangustēs coangustet coangustēmus coangustētis coangustent
imperfect coangustārem coangustārēs coangustāret coangustārēmus coangustārētis coangustārent
perfect coangustāverim coangustāverīs coangustāverit coangustāverīmus coangustāverītis coangustāverint
pluperfect coangustāvissem coangustāvissēs coangustāvisset coangustāvissēmus coangustāvissētis coangustāvissent
passive present coanguster coangustēris,
coangustēre 		coangustētur coangustēmur coangustēminī coangustentur
imperfect coangustārer coangustārēris,
coangustārēre 		coangustārētur coangustārēmur coangustārēminī coangustārentur
perfect coangustātus + present active subjunctive of sum
pluperfect coangustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — coangustā — — coangustāte —
future — coangustātō coangustātō — coangustātōte coangustantō
passive present — coangustāre — — coangustāminī —
future — coangustātor coangustātor — — coangustantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present coangustāre coangustārī coangustāns —
future coangustātūrum esse coangustātum īrī coangustātūrus coangustandus
perfect coangustāvisse coangustātum esse — coangustātus
future perfect — coangustātum fore — —
perfect potential coangustātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
coangustandī coangustandō coangustandum coangustandō coangustātum coangustātū

Derived terms

References

  • “coangusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “coangusto”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • “coangusto”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.