immarginatus

Latin

Etymology

From in- (“not”) +‎ marginātus (“having a border or margin”).

Pronunciation

Adjective

immarginātus (feminine immargināta, neuter immarginātum); first/second-declension adjective

  1. (New Latin) without a distinct border, margin, or rim

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative immarginātus immargināta immarginātum immarginātī immarginātae immargināta
genitive immarginātī immarginātae immarginātī immarginātōrum immarginātārum immarginātōrum
dative immarginātō immarginātae immarginātō immarginātīs
accusative immarginātum immarginātam immarginātum immarginātōs immarginātās immargināta
ablative immarginātō immarginātā immarginātō immarginātīs
vocative immargināte immargināta immarginātum immarginātī immarginātae immargināta

See also

References

  • Emma Short; Alex George (may 2013), A Primer of Botanical Latin with Vocabulary‎[1], Cambridge; New York, N.Y.; Melbourne; Madrid; Cape Town; Singapore; São Paulo; Delhi; Mexico City: Cambridge University Press, →ISBN, page 214
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.