mācēt

See also: macet and máčet

Latvian

Etymology

Cognate with Lithuanian mokė́ti, from Proto-Baltic *maˀk-, with further etymology unclear.

Pronunciation

  • IPA(key): [ˈmâːt͡sɛ̂ːt]

Verb

mâcêt (transitive, 3rd conjugation, present māku, māki, māk, past mācēju)

  1. to be able to, know

Conjugation

Conjugation of mācēt
indicative (īstenības izteiksme) imperative
(pavēles izteiksme)
present
(tagadne)
past
(pagātne)
future
(nākotne)
1st person sg es māku mācēju mācēšu
2nd person sg tu māki mācēji mācēsi māki
3rd person sg viņš, viņa māk mācēja mācēs lai māk
1st person pl mēs mākam mācējām mācēsim mācēsim
2nd person pl jūs mākat mācējāt mācēsiet,
mācēsit
mākiet
3rd person pl viņi, viņas māk mācēja mācēs lai māk
renarrative (atstāstījuma izteiksme) participles (divdabji)
present mākot present active 1 (adj.) mākošs
past esot mācējis present active 2 (adv.) mācēdams
future mācēšot present active 3 (adv.) mākot
imperative lai mākot present active 4 (obj.) mākam
conditional (vēlējuma izteiksme) past active mācējis
present mācētu present passive
past būtu mācējis past passive
debitive (vajadzības izteiksme) nominal forms
indicative (būt) jāmāk infinitive (nenoteiksme) mācēt
conjunctive 1 esot jāmāk negative infinitive nemācēt
conjunctive 2 jāmākot verbal noun mācēšana