meridio

Latin

Etymology

From merīdiēs +‎ -ō.

Pronunciation

Verb

merīdiō (present infinitive merīdiāre, perfect active merīdiāvī, supine merīdiātum); first conjugation

  1. to take a siesta (mid-day nap)

Conjugation

   Conjugation of merīdiō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present merīdiō merīdiās merīdiat merīdiāmus merīdiātis merīdiant
imperfect merīdiābam merīdiābās merīdiābat merīdiābāmus merīdiābātis merīdiābant
future merīdiābō merīdiābis merīdiābit merīdiābimus merīdiābitis merīdiābunt
perfect merīdiāvī merīdiāvistī merīdiāvit merīdiāvimus merīdiāvistis merīdiāvērunt,
merīdiāvēre
pluperfect merīdiāveram merīdiāverās merīdiāverat merīdiāverāmus merīdiāverātis merīdiāverant
future perfect merīdiāverō merīdiāveris merīdiāverit merīdiāverimus merīdiāveritis merīdiāverint
passive present merīdior merīdiāris,
merīdiāre 		merīdiātur merīdiāmur merīdiāminī merīdiantur
imperfect merīdiābar merīdiābāris,
merīdiābāre 		merīdiābātur merīdiābāmur merīdiābāminī merīdiābantur
future merīdiābor merīdiāberis,
merīdiābere 		merīdiābitur merīdiābimur merīdiābiminī merīdiābuntur
perfect merīdiātus + present active indicative of sum
pluperfect merīdiātus + imperfect active indicative of sum
future perfect merīdiātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present merīdiem merīdiēs merīdiet merīdiēmus merīdiētis merīdient
imperfect merīdiārem merīdiārēs merīdiāret merīdiārēmus merīdiārētis merīdiārent
perfect merīdiāverim merīdiāverīs merīdiāverit merīdiāverīmus merīdiāverītis merīdiāverint
pluperfect merīdiāvissem merīdiāvissēs merīdiāvisset merīdiāvissēmus merīdiāvissētis merīdiāvissent
passive present merīdier merīdiēris,
merīdiēre 		merīdiētur merīdiēmur merīdiēminī merīdientur
imperfect merīdiārer merīdiārēris,
merīdiārēre 		merīdiārētur merīdiārēmur merīdiārēminī merīdiārentur
perfect merīdiātus + present active subjunctive of sum
pluperfect merīdiātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — merīdiā — — merīdiāte —
future — merīdiātō merīdiātō — merīdiātōte merīdiantō
passive present — merīdiāre — — merīdiāminī —
future — merīdiātor merīdiātor — — merīdiantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present merīdiāre merīdiārī merīdiāns —
future merīdiātūrum esse merīdiātum īrī merīdiātūrus merīdiandus
perfect merīdiāvisse merīdiātum esse — merīdiātus
future perfect — merīdiātum fore — —
perfect potential merīdiātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
merīdiandī merīdiandō merīdiandum merīdiandō merīdiātum merīdiātū

Derived terms

Descendants

  • Balkano-Romance:
    • Aromanian: amiridz, amiridzari
    • Romanian: meriza, merizare
    • → Albanian: mërzej
  • Italo-Romance:
  • Ibero-Romance:

References

  • “meridio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “meridio”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • “meridio”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.