radicesco

Latin

Etymology

From rādīx +‎ -ēscō.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [raː.diːˈkeːs.koː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ra.d̪iˈt͡ʃɛs.ko]

Verb

rādīcēscō (present infinitive rādīcēscere); third conjugation, no passive, no perfect or supine stems

to take root

Conjugation

Conjugation of rādīcēscō (third conjugation, no passive, no perfect or supine stems)

indicative		singular						plural
indicative		first		second		third		first		second		third
active	present	rādīcēscō		rādīcēscis		rādīcēscit		rādīcēscimus		rādīcēscitis		rādīcēscunt
	imperfect	rādīcēscēbam		rādīcēscēbās		rādīcēscēbat		rādīcēscēbāmus		rādīcēscēbātis		rādīcēscēbant
	future	rādīcēscam		rādīcēscēs		rādīcēscet		rādīcēscēmus		rādīcēscētis		rādīcēscent
subjunctive		singular						plural
subjunctive		first		second		third		first		second		third
active	present	rādīcēscam		rādīcēscās		rādīcēscat		rādīcēscāmus		rādīcēscātis		rādīcēscant
active	imperfect	rādīcēscerem		rādīcēscerēs		rādīcēsceret		rādīcēscerēmus		rādīcēscerētis		rādīcēscerent
imperative		singular						plural
imperative		first		second		third		first		second		third
active	present	—		rādīcēsce		—		—		rādīcēscite		—
active	future	—		rādīcēscitō		rādīcēscitō		—		rādīcēscitōte		rādīcēscuntō
non-finite forms		infinitive						participle
non-finite forms		active			passive			active			passive
present		rādīcēscere			—			rādīcēscēns			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		rādīcēscendī		rādīcēscendō		rādīcēscendum		rādīcēscendō		—		—

References

“radicesco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“radicesco”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.