reclamito

Latin

Etymology

From re- +‎ clāmitō.

Pronunciation

Verb

reclāmitō (present infinitive reclāmitāre, perfect active reclāmitāvī, supine reclāmitātum); first conjugation

  1. to cry out against

Conjugation

   Conjugation of reclāmitō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present reclāmitō reclāmitās reclāmitat reclāmitāmus reclāmitātis reclāmitant
imperfect reclāmitābam reclāmitābās reclāmitābat reclāmitābāmus reclāmitābātis reclāmitābant
future reclāmitābō reclāmitābis reclāmitābit reclāmitābimus reclāmitābitis reclāmitābunt
perfect reclāmitāvī reclāmitāvistī reclāmitāvit reclāmitāvimus reclāmitāvistis reclāmitāvērunt,
reclāmitāvēre
pluperfect reclāmitāveram reclāmitāverās reclāmitāverat reclāmitāverāmus reclāmitāverātis reclāmitāverant
future perfect reclāmitāverō reclāmitāveris reclāmitāverit reclāmitāverimus reclāmitāveritis reclāmitāverint
passive present reclāmitor reclāmitāris,
reclāmitāre 		reclāmitātur reclāmitāmur reclāmitāminī reclāmitantur
imperfect reclāmitābar reclāmitābāris,
reclāmitābāre 		reclāmitābātur reclāmitābāmur reclāmitābāminī reclāmitābantur
future reclāmitābor reclāmitāberis,
reclāmitābere 		reclāmitābitur reclāmitābimur reclāmitābiminī reclāmitābuntur
perfect reclāmitātus + present active indicative of sum
pluperfect reclāmitātus + imperfect active indicative of sum
future perfect reclāmitātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present reclāmitem reclāmitēs reclāmitet reclāmitēmus reclāmitētis reclāmitent
imperfect reclāmitārem reclāmitārēs reclāmitāret reclāmitārēmus reclāmitārētis reclāmitārent
perfect reclāmitāverim reclāmitāverīs reclāmitāverit reclāmitāverīmus reclāmitāverītis reclāmitāverint
pluperfect reclāmitāvissem reclāmitāvissēs reclāmitāvisset reclāmitāvissēmus reclāmitāvissētis reclāmitāvissent
passive present reclāmiter reclāmitēris,
reclāmitēre 		reclāmitētur reclāmitēmur reclāmitēminī reclāmitentur
imperfect reclāmitārer reclāmitārēris,
reclāmitārēre 		reclāmitārētur reclāmitārēmur reclāmitārēminī reclāmitārentur
perfect reclāmitātus + present active subjunctive of sum
pluperfect reclāmitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — reclāmitā — — reclāmitāte —
future — reclāmitātō reclāmitātō — reclāmitātōte reclāmitantō
passive present — reclāmitāre — — reclāmitāminī —
future — reclāmitātor reclāmitātor — — reclāmitantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present reclāmitāre reclāmitārī reclāmitāns —
future reclāmitātūrum esse reclāmitātum īrī reclāmitātūrus reclāmitandus
perfect reclāmitāvisse reclāmitātum esse — reclāmitātus
future perfect — reclāmitātum fore — —
perfect potential reclāmitātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
reclāmitandī reclāmitandō reclāmitandum reclāmitandō reclāmitātum reclāmitātū

References

  • “reclamito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “reclamito”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • “reclamito”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.