reglutino

Latin

Etymology

From re- +‎ glutino.

Pronunciation

Verb

reglūtinō (present infinitive reglūtināre, perfect active reglūtināvī, supine reglūtinātum); first conjugation

  1. to unglue, unloose, separate
  2. to reglue (join together again)

Conjugation

   Conjugation of reglūtinō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present reglūtinō reglūtinās reglūtinat reglūtināmus reglūtinātis reglūtinant
imperfect reglūtinābam reglūtinābās reglūtinābat reglūtinābāmus reglūtinābātis reglūtinābant
future reglūtinābō reglūtinābis reglūtinābit reglūtinābimus reglūtinābitis reglūtinābunt
perfect reglūtināvī reglūtināvistī reglūtināvit reglūtināvimus reglūtināvistis reglūtināvērunt,
reglūtināvēre
pluperfect reglūtināveram reglūtināverās reglūtināverat reglūtināverāmus reglūtināverātis reglūtināverant
future perfect reglūtināverō reglūtināveris reglūtināverit reglūtināverimus reglūtināveritis reglūtināverint
passive present reglūtinor reglūtināris,
reglūtināre 		reglūtinātur reglūtināmur reglūtināminī reglūtinantur
imperfect reglūtinābar reglūtinābāris,
reglūtinābāre 		reglūtinābātur reglūtinābāmur reglūtinābāminī reglūtinābantur
future reglūtinābor reglūtināberis,
reglūtinābere 		reglūtinābitur reglūtinābimur reglūtinābiminī reglūtinābuntur
perfect reglūtinātus + present active indicative of sum
pluperfect reglūtinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect reglūtinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present reglūtinem reglūtinēs reglūtinet reglūtinēmus reglūtinētis reglūtinent
imperfect reglūtinārem reglūtinārēs reglūtināret reglūtinārēmus reglūtinārētis reglūtinārent
perfect reglūtināverim reglūtināverīs reglūtināverit reglūtināverīmus reglūtināverītis reglūtināverint
pluperfect reglūtināvissem reglūtināvissēs reglūtināvisset reglūtināvissēmus reglūtināvissētis reglūtināvissent
passive present reglūtiner reglūtinēris,
reglūtinēre 		reglūtinētur reglūtinēmur reglūtinēminī reglūtinentur
imperfect reglūtinārer reglūtinārēris,
reglūtinārēre 		reglūtinārētur reglūtinārēmur reglūtinārēminī reglūtinārentur
perfect reglūtinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect reglūtinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — reglūtinā — — reglūtināte —
future — reglūtinātō reglūtinātō — reglūtinātōte reglūtinantō
passive present — reglūtināre — — reglūtināminī —
future — reglūtinātor reglūtinātor — — reglūtinantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present reglūtināre reglūtinārī reglūtināns —
future reglūtinātūrum esse reglūtinātum īrī reglūtinātūrus reglūtinandus
perfect reglūtināvisse reglūtinātum esse — reglūtinātus
future perfect — reglūtinātum fore — —
perfect potential reglūtinātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
reglūtinandī reglūtinandō reglūtinandum reglūtinandō reglūtinātum reglūtinātū

References

  • “reglutino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “reglutino”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • “reglutino”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.