restagno

Latin

Etymology

From re- +‎ stāgnō.[1]

Pronunciation

Verb

restāgnō (present infinitive restāgnāre, perfect active restāgnāvī, supine restāgnātum); first conjugation

  1. to overflow, run over

Conjugation

   Conjugation of restāgnō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present restāgnō restāgnās restāgnat restāgnāmus restāgnātis restāgnant
imperfect restāgnābam restāgnābās restāgnābat restāgnābāmus restāgnābātis restāgnābant
future restāgnābō restāgnābis restāgnābit restāgnābimus restāgnābitis restāgnābunt
perfect restāgnāvī restāgnāvistī restāgnāvit restāgnāvimus restāgnāvistis restāgnāvērunt,
restāgnāvēre
pluperfect restāgnāveram restāgnāverās restāgnāverat restāgnāverāmus restāgnāverātis restāgnāverant
future perfect restāgnāverō restāgnāveris restāgnāverit restāgnāverimus restāgnāveritis restāgnāverint
passive present restāgnor restāgnāris,
restāgnāre 		restāgnātur restāgnāmur restāgnāminī restāgnantur
imperfect restāgnābar restāgnābāris,
restāgnābāre 		restāgnābātur restāgnābāmur restāgnābāminī restāgnābantur
future restāgnābor restāgnāberis,
restāgnābere 		restāgnābitur restāgnābimur restāgnābiminī restāgnābuntur
perfect restāgnātus + present active indicative of sum
pluperfect restāgnātus + imperfect active indicative of sum
future perfect restāgnātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present restāgnem restāgnēs restāgnet restāgnēmus restāgnētis restāgnent
imperfect restāgnārem restāgnārēs restāgnāret restāgnārēmus restāgnārētis restāgnārent
perfect restāgnāverim restāgnāverīs restāgnāverit restāgnāverīmus restāgnāverītis restāgnāverint
pluperfect restāgnāvissem restāgnāvissēs restāgnāvisset restāgnāvissēmus restāgnāvissētis restāgnāvissent
passive present restāgner restāgnēris,
restāgnēre 		restāgnētur restāgnēmur restāgnēminī restāgnentur
imperfect restāgnārer restāgnārēris,
restāgnārēre 		restāgnārētur restāgnārēmur restāgnārēminī restāgnārentur
perfect restāgnātus + present active subjunctive of sum
pluperfect restāgnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — restāgnā — — restāgnāte —
future — restāgnātō restāgnātō — restāgnātōte restāgnantō
passive present — restāgnāre — — restāgnāminī —
future — restāgnātor restāgnātor — — restāgnantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present restāgnāre restāgnārī restāgnāns —
future restāgnātūrum esse restāgnātum īrī restāgnātūrus restāgnandus
perfect restāgnāvisse restāgnātum esse — restāgnātus
future perfect — restāgnātum fore — —
perfect potential restāgnātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
restāgnandī restāgnandō restāgnandum restāgnandō restāgnātum restāgnātū
  • restāgnātiō

References

  1. ^ Henry John Roby (1874), A Grammar of the Latin Language from Plautus to Suetonius, Part 2, Macmillan and Co., page 434
  • “restagno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “restagno”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • “restagno”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • restagno in Georges, Karl Ernst; Georges, Heinrich (1913–1918), Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 2, Hahnsche Buchhandlung, column 2354-2355.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.