transadigo

Latin

Etymology

From trāns- +‎ adigō.

Verb

trānsadigō (present infinitive trānsadigere, perfect active trānsadēgī, supine trānsadāctum); third conjugation

  1. (chiefly poetic) to thrust (something) through, pierce through [(sometimes) with double accusative]
    • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 12.508:
      Aeneas Rutulum Sucronem […] , haud multa morantem
      Excipit in latus, et, qua fata celerrima,
      crudum
      Transadigit costas et crates pectoris ensem.
      Aeneas wounds Sucro the Rutule in his side […] , himself a warrior not fit to be his foe, and pierces his ribs and whole bosom through with his deadly sword.

Conjugation

   Conjugation of trānsadigō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present trānsadigō trānsadigis trānsadigit trānsadigimus trānsadigitis trānsadigunt
imperfect trānsadigēbam trānsadigēbās trānsadigēbat trānsadigēbāmus trānsadigēbātis trānsadigēbant
future trānsadigam trānsadigēs trānsadiget trānsadigēmus trānsadigētis trānsadigent
perfect trānsadēgī trānsadēgistī trānsadēgit trānsadēgimus trānsadēgistis trānsadēgērunt,
trānsadēgēre
pluperfect trānsadēgeram trānsadēgerās trānsadēgerat trānsadēgerāmus trānsadēgerātis trānsadēgerant
future perfect trānsadēgerō trānsadēgeris trānsadēgerit trānsadēgerimus trānsadēgeritis trānsadēgerint
passive present trānsadigor trānsadigeris,
trānsadigere 		trānsadigitur trānsadigimur trānsadigiminī trānsadiguntur
imperfect trānsadigēbar trānsadigēbāris,
trānsadigēbāre 		trānsadigēbātur trānsadigēbāmur trānsadigēbāminī trānsadigēbantur
future trānsadigar trānsadigēris,
trānsadigēre 		trānsadigētur trānsadigēmur trānsadigēminī trānsadigentur
perfect trānsadāctus + present active indicative of sum
pluperfect trānsadāctus + imperfect active indicative of sum
future perfect trānsadāctus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present trānsadigam trānsadigās trānsadigat trānsadigāmus trānsadigātis trānsadigant
imperfect trānsadigerem trānsadigerēs trānsadigeret trānsadigerēmus trānsadigerētis trānsadigerent
perfect trānsadēgerim trānsadēgerīs trānsadēgerit trānsadēgerīmus trānsadēgerītis trānsadēgerint
pluperfect trānsadēgissem trānsadēgissēs trānsadēgisset trānsadēgissēmus trānsadēgissētis trānsadēgissent
passive present trānsadigar trānsadigāris,
trānsadigāre 		trānsadigātur trānsadigāmur trānsadigāminī trānsadigantur
imperfect trānsadigerer trānsadigerēris,
trānsadigerēre 		trānsadigerētur trānsadigerēmur trānsadigerēminī trānsadigerentur
perfect trānsadāctus + present active subjunctive of sum
pluperfect trānsadāctus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — trānsadige — — trānsadigite —
future — trānsadigitō trānsadigitō — trānsadigitōte trānsadiguntō
passive present — trānsadigere — — trānsadigiminī —
future — trānsadigitor trānsadigitor — — trānsadiguntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present trānsadigere trānsadigī trānsadigēns —
future trānsadāctūrum esse trānsadāctum īrī trānsadāctūrus trānsadigendus,
trānsadigundus
perfect trānsadēgisse trānsadāctum esse — trānsadāctus
future perfect — trānsadāctum fore — —
perfect potential trānsadāctūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
trānsadigendī trānsadigendō trānsadigendum trānsadigendō trānsadāctum trānsadāctū

Further reading

  • “transadigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “transadigo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.