vanā
See also: Appendix:Variations of "vana"
Livonian
Etymology
From Proto-Finnic *vanha.
Pronunciation
- IPA(key): /ˈvɑnɑː/, [ˈvɑnɑː]
Adjective
vanā (comp. vaņīmi (vaņīm), sup. amā vaņīmi (vaņīm))[1]
Declension
| singular (ikšlu’g) | plural (pǟgiņlu’g) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīv) | vanā | vanād |
| genitive (genitīv) | vanā | vanād |
| partitive (partitīv) | va’nnõ | va’ņḑi |
| dative (datīv) | vanān | vanādõn |
| instrumental (instrumentāl) | vanāks | vanādõks |
| illative (illatīv) | va’nnõ | va’ņži |
| inessive (inesīv) | vanās | va’ņši |
| elative (elatīv) | vanāst | va’ņšti |
References
- ^ Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, →ISBN
- Tiit-Rein Viitso; Valts Ernštreits (2012–2013), “vanā”, in Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz [Livonian-Estonian-Latvian Dictionary][1] (in Estonian and Latvian), Tartu, Rīga: Tartu Ülikool, Latviešu valodas aģentūra
Pali
Alternative forms
Alternative scripts
Noun
vanā
- ablative singular of vana (“forest; desire”)