vanā

See also: Appendix:Variations of "vana"

Livonian

Etymology

From Proto-Finnic *vanha.

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈvɑnɑː/, [ˈvɑnɑː]

Adjective

vanā (comp. vaņīmi (vaņīm), sup. amā vaņīmi (vaņīm))[1]

  1. old

Declension

Declension of vanā (18)
singular (ikšlu’g) plural (pǟgiņlu’g)
nominative (nominatīv) vanā vanād
genitive (genitīv) vanā vanād
partitive (partitīv) va’nnõ va’ņḑi
dative (datīv) vanān vanādõn
instrumental (instrumentāl) vanāks vanādõks
illative (illatīv) va’nnõ va’ņži
inessive (inesīv) vanās va’ņši
elative (elatīv) vanāst va’ņšti

References

  1. ^ Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, →ISBN
  • Tiit-Rein Viitso; Valts Ernštreits (2012–2013), “vanā”, in Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz [Livonian-Estonian-Latvian Dictionary]‎[1] (in Estonian and Latvian), Tartu, Rīga: Tartu Ülikool, Latviešu valodas aģentūra

Pali

Alternative forms

Noun

vanā

  1. ablative singular of vana (forest; desire)